Ikviena vecāka mērķis ir izaudzināt bērnus kā zinošas un pārliecinošas personības, ar vislabākajiem nodomiem un darbiem. Mēs arī zinām, ka ir neiespējami celt māju tur, kur tai nav pamatu. Šajā rakstā mēģināsim ieskicēt, kā ielikt bērniem pamatus zināšanām par energoefektivitāti, ilgtspējību un resursu ekonomiju.
Kāpēc tas vispār būtu jādara?
Mēs katrs no pieredzes zinām, cik grūti ir veidot jaunus labos ieradumus. Bērniem par enerģiju un tās patēriņu stāstīs arī skolā. Bet cik daudz no teorijas tiek pielietots praksē? Ja šādas lietas netiek praktizētas ikdienā, tās ieviest jau pieaugušā vecumā būs grūtāk. Un nav nepieciešamas raķešu zinātnes cienīgas zināšanas. Pietiek ar mazumiņu – kas ir enerģija, kā tā nonāk līdz mājām, kā tā tiek tērēta un kā izmantot šo enerģiju gudrāk. Protams, katra paša ziņā ir izvērtēt kādā vecumā un brīdī sākt bērnus ieinteresēt ar šādu informāciju.
Piemērs ir labākais veids kā mācīties
Pirms nodot zināšanas bērniem par to kā ekonomēt resursus – katram pašam ir jāievieš praktiski piemēri savā ikdienā. Nē, nē, es šeit nerunāju par saules paneļu uzstādīšanu vai izvēli pie kāda pakalpojuma sniedzēja pirkt elektrību. Tik vienkārši sīkumi kā gaismas izslēgšana, kad neesi istabā, ūdens vārīšana tējkannā vajadzīgajā daudzumā, elektroierīču izslēgšana un citi mazie ieradumi. Piemērs ir visdabiskākais veids kā bērni mācīsies. Redzot, kā vecāki rūpējas par resursiem un energoefektivitāti, tas dos iespēju arī bērniem nākotnē domāt par ilgtspējīgiem risinājumiem, jo gluži vienkārši – viņi būs pie tiem pieraduši.
Kas ir enerģija?
Nākamais, ar ko iesakām sākt, ir vispārīgs enerģijas skaidrojums. Enerģija mūsu mājām ir tāpat kā miegs mums, kas uzlādē mūsu ķermeni. Taču kā tā rodas, kādi ir enerģijas veidi un kā to mēra? Ko nozīmē daudz vai maz enerģijas?
Vispirms pastāsti bērniem par dažādajiem enerģijas ieguves veidiem:
- Atjaunojamie resursi: siltums (ģeotermālā enerģija), gaisma (saules enerģija), vējš (vēja enerģija), kustība un ūdens – (hidroenerģija), bioenerģija (biogāzes).
- Neatjaunojamie resursi: ogles, dabasgāze un nafta. Neaizmirsti arī par atomenerģiju, kas ir kombinācija ķīmiskajiem un siltuma elementiem.
Ja tuvumā pie mājām ir kāda no atjaunojamo resursu enerģijas ieguves vietām – dodieties ar bērniem ekskursijā, lai uz vietas apskatītu, kā tiek izmantota enerģija elektrības iegūšanai. Tālāk jau varat izskaidrot, kā šī enerģija tiek pārvērsta elektrībā un kā tā nonāk līdz mājām.
Kas ir enerģijas patēriņš?
Labi, esam nonākuši pie tā, ka bērns saprot kas ir enerģija, kā rodas elektrība un kā tā nonāk līdz mājām. Bet ko tālāk? Noteikti katrs otrais ir dzirdējis vārdu savienojumu – spainis ar elektrību. Kā īsti mēra elektrību un ko nozīmē daudz vai maz elektrības?
Vispirms, protams, ņem vērā elektrības patēriņu savas mājas ietvaros. Paskaidro cik daudz elektrības tiek patērētas jūsu mājās.
Tālāk mēģiniet veikt eksperimentus tam cik patērē katra iekārta. Ko nozīmē, tas ka tējkanna, piemēram, patērē 20 kW mēnesī? Kā tas izpaužas vārot ūdeni? Varat izmēģināt aprēķināt cik laika un elektrības ir nepieciešams, ja tiek vārīts tik cik ir nepieciešams (piemēram, divām krūzītēm tējas) un cik – ja tiek vārīts vairāk kā vajag vai pilna tējkanna. Kā to aprēķināt? Noskaidrojiet kāds ir tējkannas elektrības patēriņš. Piemēram tējkanna patērē 2200 vatus stundā jeb 2,2 kilovatus stundā. Lai uzvārītu tējkannu nepieciešams, piemēram, 3 minūtes. Vienā vārīšanās reizē tiks patērēta elektrība: 2,2 * (3/60) = 2,2 * 0,05 = 0,11 kV. Ja tējkannu vāriet dienā 2 reizes, sanāk 0,22 kV dienā. Lai saprastu cik tiek patērēts mēnesī pareiziniet ar dienām. Sanāk, ka mēnesī divreiz dienā vārot tējkannu tiek patērēta elektrība 6,6 kV apmērā.
Šādi kopā ar bērniem variet iziet cauri dažādām elektroierīcēm un iemācīt, kādēļ ir svarīgi sekot līdzi energoefektivitātes pakāpei. Piemēram, ja F klases ledusskapis ar saldētavu apakšā gada laikā patērē vidēji 300 kV, tad par klasi augstāks (E klases energoefektivitāte) patērē jau mazāk elektroenerģijas. Vidēji 230 līdz 260 kV.
Ēku vadības sistēmas un gudrie viedpalīgi – kā tie ietekmē energoefektivitāti
Mājas konstrukcija, siltinājums vai apkures veids ne vienmēr būs mūsu spēkos, lai tos varētu mainīt. Dzīvojot daudzdzīvokļu namā ir jārēķinās ar ēkas stāvokli un tās inženiertīkliem. Bet, par laimi, vienmēr ir iespējams mājokli uzlabot. Palīgā var nākt ēku vadības sistēmas un viedie palīgi – kā sensori un termostati.
Ēku vadības sistēma palīdzēs nodrošināt komfortablus apstākļus un automātisku resursu patēriņu. Sistēma darbojas pēc dažādiem algoritmiem, ar kuru palīdzību tiek noteikts ārējās vides klimats un pielāgots iekštelpu klimats. Tādējādi tiek patērēts tieši tik resursu, cik nepieciešams un rodas resursu ekonomija, kas nāk par labu arī maciņam. Tāpat sistēma nodrošina veselīgu klimatu iekštelpās, kas uzlabos veselību un pašsajūtu. Ar ēku vadības sistēmu iespējams uzstādīt automātisko režīmu, kas pielāgots jūsu ģimenes vajadzībām.
Visvienkāršākie ierīkojamie viedie palīgi ir gudrie radiatoru termostati, kuros vari noregulēt nepieciešamo temperatūru. Taču ir vēl dažādas iespējas – kā apkures katla automātika, apgaismojuma, ventilācijas sistēmas automātikas risinājumi, kopējās ēkas klimata automātika un citi risinājumi.
Lai rīcība kļūst par ieradumu
Energoefektīva ikdiena sastāv no dažādiem maziem ikdienas ieradumiem:
- Māci bērniem izslēgt gaismu, kad tā nav nepieciešama. Atstājot vienu 40 vatu spuldzīti vienu stundu ilgāk nekā vajadzīgs, būtu nepieciešamas 2 ar pusi dienas braukt ar riteni, lai šo enerģiju izveidotu. [1]
- Pēc iespējas izmanto dienas gaismu. Novieto galdus tuvāk logiem.
- Aizgriez ūdens krānu, kad tas nav nepieciešams. Neļauj ūdenim plūst pašplūsmā, kamēr tīri zobus vai, piemēram, mazgā traukus.
- Kad paliek nedaudz vēsāks – pirms paaugstināt istabas temperatūru – uzvelc džemperi. Tāpat arī vasarā. Kad paliek par siltu – saģērbies plānāk, pirms ieslēdz kondicionieri.
- Kad neskaties TV vai neizmanto spēļu konsoles – izslēdz tās.
- Kad lādētāji vai kādas elektroierīces netiek lietotas – izrauj tās no kontaktligzdas. Ir ierīces, kas strādā gaidīšanas režīmā un nedaudz patērē enerģiju. Dažkārt, gada laikā šādas ierīces var sastādīt pat 10% (!) no kopējā elektrības patēriņa!
- Izmanto aizkarus kā temperatūras regulatorus. Karstajās vasaras dienās – aizvelc logiem priekšā biezos aizkarus, savukārt ziemā – ver vaļā aizkarus un ļauj ieplūst siltajiem saules stariem.
Kā radīt bērniem interesi mācīties?
- Apbalvo. Ja redzi, ka bērni piekopj labus ieradumus, pasaki, ka esi to pamanījis un novērtē. Vari arī apbalvot ar balviņām.
- Sarīko testu. Testu vari izveidot kahoot.it. Ievieto tajā atraktīvus jautājumus un ļauj, lai bērni, lepojoties ar savām zināšanām, sacenšas ar citiem ģimenes locekļiem.
- Inspektora loma. Iecel bērnus inspektora lomā, kuru galvenais uzdevums ir apskatīt, kurās vietās mājoklī tiek nelietderīgi patērēta elektība. Pēc tam ļauj, bērniem izdomāt problēmām risinājumus un izejiet tiem kopīgi cauri. Variet inspekcijas ieviest kā ikmēneša aktivitāti un salīdzināt izmaiņas elektrības patēriņā.
- Atbildības nodošana. Bērniem patīk justies noderīgiem. Nodod viņiem gaismas pārvaldnieku lomu. Ikreiz, kad mājoklī kādā telpā bez vajadzības ir palikusi ieslēgta gaisma, bērna uzdevums ir to izslēgt. Ja nedēļu uzdevums ir veiksmīgi izpildīts – vari piešķirt balvu un tālāk to atstāt kā vienkāršu ieradumu katram aiz sevis gaismu izslēgt. Vari arī atstāt bērnam tiesības aizrādīt tiem, kas gaismu neizslēdz.
Kā vēl bērniem mācīt par ilgtspēju un ekoloģiju?
Ir princips, kas angļu valodā ir 3R – Reduce, Reuse, Recycle. Būtība ir samazināt patēriņu, izmantot atkārtoti un pārstrādāt ik vienu iegādāto produktu. Šo principu ieviešot ikvienā no lietām, ir iespējams vienkāršā veidā samazināt preču patēriņu un pagarināt preču un iekārtu ilgmūžību.
Kādus ieradumus vēl vari ieviest ikdienā:
- Sāc ar vienkāršu rīcību – šķiro atkritumus.
- Ņem līdzi savu termosu, kafijas krūzīti un ūdens pudeli, tā vietā lai pirktu vienreizlietojamos traukus.
- Dodoties uz veikalu izvēlies auduma maisiņus, plastmasas maisiņu vietā. Ja auduma maisiņu esi aizmirsis mājās – izvēlies iegādāties papīra maisiņu. Tomēr arī ar to neaizraujies, jo tikai 1 kilograma papīra ražošanā tiek izlietoti 324 litri ūdens. [2]
- Ja iespējams, veikalā augļus un dārzeņus ņem bez maisiņa vai liec speciālajos auduma maisiņos.
- Māci bērniem, ka nepieciešams izmantot abas klades lapas puses.
- Izvēlies produktus no vietējiem ražotājiem. Tie būs veselīgāki un to piegādē ir patērēti mazāk resursi.
- Izvēloties elektroierīces pievērs uzmanību energoefektivitātes klasēm. Paskaidro bērniem, kas ir energoefektivitātes klases un ko tās nozīmē.
- Drēbes, kuras kļuvušas par mazu vai vairs nevēlies valkāt – pārdod vai atdod lietošanā citiem.
- Izgaismo dārzu vai balkonu ar lampiņām, kas lādējas ar saules baterijām.
- Piedalies vietējo kopienu rīkotos pasākumos par apkārtnes sakopšanu vai rūpēm par dabu!
Kopā ar bērniem aizpildiet ekoloģiskās pēdas nospieduma testu. Tajā redzēsiet cik lielu ietekmi uz vidi atstāj jūsu mājsaimniecība. Testu atradīsi šeit: Ekoloģiskās pēdas nospiedums | WWF Latvia Sākumā aizpildiet to, kāda ir pašreizējā situācija, bet pēc tam ar bērnu palīdzību aizpildiet, kā viņiem šķiet, kā būtu labāk rīkoties.
Ceram, ka šie ieteikumi Jums palīdzēs ielikt pamatus zināšanām par energoefektivitāti un dabas resursu taupīšanu arī jaunākajiem ģimenes locekļiem. Lasi arī citus mūsu ierakstus un uzzini vairāk par ēkas klimatu.